Kolekcijas – Baltijas kolekcijas

Pārskats | 1918-1938 | 1939-1945 | 1945-1991 | 1991-2003

Jauns karš Baltijas teritorijā, 1939-1945.

Viens no trağiskākajiem periodiem Latvijas, Igaunijas un Latvijas vēsturē sākās ar Hitlera-Staļina pakta slepenā līguma parakstīšanu, saskaņā ar kuru Baltijas valstis nonāca padomju "ietekmes sfērā", bet 1940.g. jūnijā tika aneksētas. Pārraudzīt Latvijas aneksiju tika nozīmēts Andrejs Višinskis, kas bija kļuvis "slavens" kā Staļina paraugprocesu galvenais realizētājs. Padomju milzīgā propagandas mašīna strādāja ar pilnu jaudu, lai Baltijas valstu aneksiju pasaulei demonstrētu kā tautas brīvu izvēli. Kā rāda pēdējā laika pētījumi, īpašu lomu aneksijā spēlēja padomju slepeno dienestu veiktie "sagatavošanas" darbi.

1940. gada vasarā, īsi pirms aneksijas, Ulmaņa valdība padomju valdībai nosūtīja dokumentu-lūgumu, kura kopija glabājas Huvera arhīvā. Minētais dokuments parāda Latvijas valdības centienus saglabāt draudzīgas attiecības ar Padomju Savienību. Vienlaicīgi dokuments aicināja uz Latvijas neatkarības tiesību ievērošanu. Lūgums ievērots netika, bet valdības galva Kārlis Ulmanis tika aizturēts un vēlāk apcietinājumā mira. Arhīvā ir pieejamas Ulmaņa nopratināšanu materialu kopijas (Induļa Roņa kolekcija).

1941. gada jūnijā Baltijas valstis tika pakļautas staļiniskajām represijām. Tūkstošiem latviešu, lietuviešu, igaunu un citu tautību pārstāvju deportēja uz Sibīriju. Deportēti tika simtiem mazu bērnu, sirmgalvju (Click 56K / LAN (2:20 min) skatīt videofragmentus no intervijas ar Laimu Veckalni-Linalaidi, kurai izdevās pārdzīvot deportāciju un atgriezties Latvijā; interviju organizēja Edgars B. Andersons; Latvian Subject Collection, box 16). Nedaudzas dienas pēc deportācijām sekoja nacistiskās Vācijas uzbrukums Padomju Savienībai, un Padomju Savienībā iekļautās Baltijas valstis bija viens no pirmajiem uzbrukuma objektiem. Nacistiskā Vācija skaļi klaigāja par reğiona atbrīvošanu no "ebreju boļševizma". Vācijas rīcībā bija rūpīgi sagatavots propagandas materiāls, t.sk. plakāti ar vienu un to pašu Hitlera attēlu, parakstītu dažādās valodās, piemērojot katrai no okupētajām teritorijām. Arhīvā glabājas minēto plakātu kopijas.

Pirms iebrukuma Padomju Savienibā, vācu propagandas aparāts radīja propagandas plakātus. Vācu oriğināls aicina uz vācu tautas vienotību ap vadoni. Latviešu un krievu variantos lasams "Hitlers atbrīvotājs." Huvera arhīva plakātu kolekcija.

Padomju okupācijas barbarisms un varmācība 1941. gadā noveda pie tā, ka lielākā daļa Baltijas iedzivotāju vācu okupācijā redzēja mazāko no diviem ļaunumiem. Tomēr nacistiskās Vācijas nodoms nebija atjaunot Latvijas, Igaunijas un Lietuvas neatkarību. Tā vietā tika radīts Ostlandes militārais apgabals, kas aptvēra visu Baltiju. Nacistu plānos ietilpa Ostlandes kolonizācija. Baltijas tautas nacistu izstrādātajā rasu struktūrā atradās t.s. mazvērtīgāko vidū.

Latvijas un Lietuvas ebreju iedzīvotājiem nacistu iebrukums nozīmēja galēju trağēdiju. Īpaši organizētas mobilas vienības - Einsatzgruppen - uzsāka ebreju slepkavošanu. Pēdējā laika pētījumi koncentrējas uz sāpīgo jautājumu par zināma skaita latviešu līdzdalību noziegumos. Materiāli atbildēm meklējami un atrodami ari Huvera arhīvā.

Nesen izdots dokumentu krājums Stockholm Documents: the German Occupation of Latvia, 1941-1945: What did America Know?, ko satādījis latviešu izcelsmes vēsturnieks Andrew Ezergailis. Tie ir ārzemēs dzīvojušo latviešu diplomātu sagatavoti ziņojumi, kas balstīti uz Latvijā iegūtu informāciju. Publicēto materiālu kopijas glabājas Huvera arhīva Voldemāra Salnais, Julija Feldmaņa, Alfreda Bīlmaņa kolekcijās. Minēto kolekciju dokumenti raksturo gan padomju, gan nacistu okupāciju režīmus. Tie sniedz informāciju par masu deportācijām, holokaustu, kā arī Amerikas un Anglijas valdību informētību par Baltijas trağiskajiem notikumiem.

Ārzemēs dzīvojošie latviešu politiķi un diplomāti ne otrā pasaules kara laikā, ne pēc tā beigšanās neatmeta cerības par Latvijas neatkarības atgūšanu. Huvera arhīvā glabājas daudzas liecības par viņu ieguldījumu šajā ciņā. Julija Feldmaņa kolekcijā, piemēram, atrodams latviešu diplomātu izstrādātais dokuments-lūgums prezidentam Franklinam Ruzveltam. Gan Latvija, gan Lietuva, gan Igaunija Amerikas Savienotajās Valstīs saglabāja oficiāli akreditētas misijas, un vairākas arhīva kolekcijas atspoguļo misiju veikumu Baltijas neatkarības tuvināšanā. Lai gan formāli padomju okupācijas rezultātā diplomāti bija zaudejuši savu valstisko pārstāvniecību, viņi nebeidza atgādināt par okupācijas nelikumību.

Pedējā laikā jauni materiāli papildinājuši Alfreda Bīlmaņa kolekciju. II Pasaules kara laikā, kā arī pēc tam, Alfreds Bīlmanis, diplomāts un vēsturnieks, atradās Latvijas vēstniecības priekšgalā. Materiāli satur informāciju par deportācijām, par holokaustu Latvijā un Lietuvā. Tie atspoguļo arī trīs Baltijas valstu diplomātu saites ar pēckara emigrācijas organizācijām, kā arī Alfreda Bīlmaņa centienus dokumentēt šo tik smago periodu Baltijas valstu vēsturē. Kolekcijā glabājas arī to pēckara bēgļu saraksti, kurus meklēja ğimenes locekļi.

Lielā skaitā Huvera arhīvā nonākuši materiāli par dažādām pretošanās grupām, kas darbojās II pasaules kara laikā. To vidū izceļas Latviešu Centrālā Komiteja, kas atradās Stokholmā, un kuras darbība bija vērsta gan pret padomju, gan vācu okupāciju. Atrodami arī dokumenti par partizānu kustību Latvijā un vācu okupācijas iestāžu darbību kustības likvidēšanā. Īpašu grupu veido dokumenti par nozīmīgo pēckara meža brāļu kustību Latvijas, Lietuvas un Igaunijas teritorijā. Padomju varas iestādes kustību nežēlīgi apspieda.

Līgo svētki - vasaras saulgrieži Vācijā, Hochfeld nometne. 1947. gads. Latviešu Centrālās Komitejas kolekcija, kaste Nr. 78.

Meža brāļi visaktīvāk darbojās Lietuvas teritorijā, tomēr, pēc atsevišķiem vērtējumiem, Latvijas partizānu skaits sasniedza pat 40 000. Tikai pēdējā laikā Latvijas vēsturniekiem radusies iepēja uzsākt nopietnākus pētījumus par pretošanās kustību un tās apspiešanu. Rietumu vēsturnieku pētījumi savukārt vērsti uz britu un amerikanu izklūdienestu lomas izpēti Baltijas partizānu kustības atbalstā. Plašāka informācija par so tēmu atrodama plašajā Radio Brīvā Eiropa kolekcijā.

Bēgot no padomju okupācijas, liels skaits Baltijas valstu iedzīvotāju nonāca Vācijā, bēgļu nometnēs. Nometnes tika organizētas pec nacionālā principa. Kopīgi veidojās nometņu dzīve; kultūras aktivitātes centrējās ap tautas tradīcijām. Bēgļu nometnēs tika izdoti laikraksti, un ievērojams skaits kopiju nonācis Huvera arhīvā - gan Latviešu Centrālās Komitejas kolekcijā, gan Alfreda Bīlmaņa kolekcijā. Latviešu Centrālās Komitejas materiālu vidū ir arī foto albumi, kas atspoguļo dzīvi bēgļu nometnēs, ieskaitot Līgo svinēšanu un latviešu tautas mākslas tradīciju turpināšanu.

Edgars Andersons, 1945.g. Edgara Andersona kolekcija.

Arī Edgars Andersons, ievērojams latviešu-amerikāņu vēsturnieks, zināmu laiku uzturējas bēgļu nometnē, kur rakstīja nometnes laikrakstam. Nepārvērtējams ir viņa devums, papildinot Huvera arhīva materiālus ar dokumentiem par Latviju II pasaules kara laikā. Arhīvā glabājas arī īpaša Edgara Andersona kolekcija. Tajā atrodams viņa grāmatas manuskripts par Baltijas vēsturi, nozīmīgi dokumenti par Latvijas iedzīvotāju pretošanos vācu un padomju okupācijām II pasaules kara laikā u.c. materiāli. Īpašā lietā apkopoti dokumenti par līvu minoritātes nacionālo atmodu, kultūras aktivitāšu atjaunošanos Latvijā XX gadsimta 60. gados.

Turpmāk: Latvijas Neatkarība - nolaupīta, bet neaizmirsta. Latvija, 1945-1991.

Plašāka informācija par materiāliem par Baltijas valstīm, kas atrodas Huvera Institūta īpašumā, atrodama internetā Stanford University Libraries catalogue.
Online Archive of California piedāvā Huvera Institūta arhīva Baltijas valstu materiālu aprakstu reğistrus.

Komentāri par pārskatu un jautājumi par Baltijas valstu kolekcijām Huvera arhīvā adresējami David Jacobs, jacobs@hoover.stanford.edu.