Kolekcijas – Baltijas kolekcijas

Pārskats | 1918-1938 | 1939-1945 | 1945-1991 | 1991-2003

Latvijas Neatkarība - nolaupīta, bet neaizmirsta. Latvija, 1945-1991.

Baltijas valstu aneksija 1940. gadā. Latviešu mākslinieka Gunāra Lūša plakāts. Rīga, 1990. gads. Huvera arhīva plakātu kolekcija.

50 gadu padomju okupācijas periods, kas turpinājās no 1944. gada līdz 1991. gadam, dažadu iemeslu dēļ arhīvā ir mazāk plaši dokumentēts kā t.s. pirmais okupācijas periods - 1940g.-1944.g. Neatkarīgo izdevniecību publikāciju atrašana un savākšana nebija viegls uzdevums un padomju varas iestādes pielika visas pūles, lai novērstu informācijas noplūdi uz Rietumiem. Neskatoties uz minētajiem šķēršļiem, neoficiālās publikācijas no Padomju Savienības tomēr nonākušas Huvera arhīvā. Jāatzīmē, ka padomju vara nespēja nodrošināt pilnīgi monolītu pārvaldi. Vietējiem partijas līderiem veidojās domstarpības ar Maskavu, bet latviešu, lietuviešu un igauņu kopienas un emigrācijas organizācijas turpināja izvērstu kampaņu par Baltijas valstu neatkarības atgūšanu. Gan emigrācijas grupas, gan atsevišķas personas savus materiālus nodevušas arhīvam.

Aukstā kara gados emigrācijas vēsturnieku un politiķu vidū turpinājās domu apmaiņa par vācu okupācijas periodu Latvijā, par Latvijas ebreju likteni, par neatkarības zaudēšanu un pirmskara politiķu lomu tajā. Vairums rezultātā tapušo publikāciju, tāpat kā komentāri un publikācijas par padomju okupācijas varas darbību Latvijā, nonākuši arhīvā. Huvera arhīvs un biblioteka vienmēr centušies apkopot visplašākā spektra materiālus, kas atspoguļo atšķirīgus viedokļus. Rezultātā Huvera arhīvs izveidojies par plašāko materiālu depozitoriju Amerikas Savienotajās Valstīs aukstā kara jautājumos.

Nesen Huvera arhīvā latviešu, lietuviešu un igauņu valodās kļuva pieejama plaša Radio Brīvā Eiropa kolekcija, t.sk. radiopārraides un ziņojumi par stāvokli Baltijā. Minētie materiāli dod iespēju izsekot Latvijas attīstības īpatnībām Padomju Savienības sastāvā, kā arī Rietumu valstu, t.sk. ASV, attieksmei Baltijas valstu neatkarības jautājumā.

Latvijas Pilsoņu Tiesību un Etnisko Studiju Centra plakāts. Rīga, 1998. Teksts latviešu valodā atbalsta pilsonības likuma liberalizāciju. Huvera Institūta arhīva plakātu kolekcija.

Liela uzmanība Rietumos tika pievērsta Baltijas valstu nacionālajai atmodai, kas uzplauka 80. gadu beigās, un sevišķi spēcīga bija Lietuvā. Tas bija laiks, kad Padomju Savienība neizbēgami tuvojās sabrukumam. Visus okupācijas gadus Latvijā bija darbojušies disidenti, un 80. gadu otrajā pusē viņu cīņa par neatkarīgu Latvijas valsti guva plašu tautas kustības atbalstu. Huvera arhīvā glabājas plaša Tautas Frontes materiālu kolekcija. Pārejas perioda materiāli atrodami gan žurnālista un Tautas Frontes aktīvista Mavrika Vulfsona kolekcijā, gan cita atmodas kustības aktīvista Andreja Eizāna kolekcijā. Jāpiemin arī liela Narodno-Trudovoi Soiuz Samizdat kolekcija.

Latvijas tautas nacionālos centienus, idejas un nacionālos simbolus atspoguļo Atmodas laika politiskā ikonogrāfija. Minētās tēmas vēl spilgtāku izpausmi rada laikā, kad tika sasniegta Baltijas valstu neatkarība, un jaunās valstis atdalījās no Padomju Savienības. 1991. gadā, kad pasaules galvenā uzmanība bija pievērsta Persijas līča karam, Lietuvā un Latvijā notika asiņainas sadursmes starp Padomju Savienības drošības spēkiem un neapbruņotiem miermīlīgiem demontrantiem. Pavisam tika nogalināti 20 cilvēki. Neskaitāmi šī dramatiskā pārejas laika plakāti ilustrē kā padomju varas raksturu, tā tautas centienus. Gan plakāti, gan dažādie media materiāli stāsta par tautas nacionālās apziņas izaugsmi. Spilgts piemērs te ir "Baltijas ceļs", kas kopējā brīvības idejā vienoja Latviju, Lietuvu un Igauniju.

Turpmāk: Latvija Šodien: 1991-2003.

Plašāka informācija par materiāliem par Baltijas valstīm, kas atrodas Huvera Institūta īpašumā, atrodama internetā Stanford University Libraries catalogue.
Online Archive of California piedāvā Huvera Institūta arhīva Baltijas valstu materiālu aprakstu reğistrus.

Komentāri par pārskatu un jautājumi par Baltijas valstu kolekcijām Huvera arhīvā adresējami David Jacobs, jacobs@hoover.stanford.edu.